Kam prieks ir dziļš un patiess, tam arī skumjas ir dziļas un, jā, laikam graujošas.
Lēkt no vienas galējības otrā - un trakākais, ka nav jau izvēles. Ja esi radīts dzīvošanai "uz pilnu banku", tad vienā dienā taču nesāksi ar mazākām summām spēlēties. Nesāksi knapināties un sevi pataupīt, jo tā dzīve jau ir šeit un tagad un viņā tas prieks ir lielumlielais, tas, kas spārnus dod, un tās bēdas arī - lielumlielās, kad "asaras sasalst uz vaiga".

Nav jau tā, ka baidos, tikai dažreiz liekas, ka tā amplitūda ir pārlieku plaša. Ka vienreiz ņemšu un pazaudēšos.
Bet kamēr vēl nē, es turpināšu un lēkšu! Un teikšu, ka tās jau nav asaras, bet uz tilta liels vējš pūš sejā.