par brokastīm

Lēnas lēnas brokastis ar vakardienas jokiem un nevienu raizi par vizuālo.

Brokastis tikai tāpēc, ka pārējiem tās nepieciešamas, bet pašam jau īstenībā nemaz - tikai mīlestības dēļ.

Brokastis tāpēc, ka acis tikko kā vaļā un punčuks uzrunā. Tādas kārtīgas.

Brokastis - veselīgas un visbiežāk "gudras". Dazreiz sevis dēļ, bet visbiežāk tāpēc, ka pieņemts, ka pārējiem tūliņ tūliņ gribēsies kādu gardu brokastiņu.

Neiespējama vēlme pēc iespējas ātrāk lidot un skriet, tāpēc arī brokastis - tā, pa fikso un pavisam pozitīvā prātā.

Vēl kas?
Šīs ir tās, kuras atpazīstu sev tuvākajos.

punktiņi daudzpunktes

17 dažādi sieri, gardumgardais vīns un tik lieliska filma!

tā realitāte, kura nepieder man, bet kurā man atļauts ieskatīties. kas jocīgi - sajūtas ir trakoti līdzīgas tām, kas īstas. iedomu dzīve vai realitāte?
iedomu dzīve - esmu naiva un laikam, ka nemaz nemēģinu liegties. ir priecīgi, un man pat netraucē, ka ir visu mīlētāju diena. pretēji tam, ko biju gaidījusi :) šis prieciņš ir tāds jaukumjaukais ;)
lieliski, mīļumiņi! jūtos priecīga un ļoti mīlēta - hih - tas tā, esmu laikam ka pārāk savilkusi paralēles ar Merilu Strīpu. ui, bet prieks!

mazohisms

"Kautrīgi var būt arī sabiedriski cilvēki. Tie bieži jūtas ļoti vientuļi.."

Un kāpēc tad brīnīties, ka palikt vienai nozīmē arī palikt ar to trako skumjo nostaļģiju, kad roka tīri instinktīvi stiepjas pēc "mazā dziedātāja", lai tur izvēlētu un sevi palutinātu ar skumīgāko no iespējamām melodijām. Tad jau arī asaras vairs nav tālu, bet, kas jocīgi - ļoti labi var just to sājo sajūtu, kad "asaras sakāpj acīs", un.. Ar to viss beidzas.

Neseko asaru plūdi, nav nekā no tā. Ar to viss arī beidzas.
Ja beidzas.
Un kad beidzas.
Mazohisms, bet bez iepriekšēja nodoma, tātad - nesodāms.