klēpis

ir trauksme
visu rītu sirēnas
savās spalgajās balsīs klēpī kliedz

pārāk jauni un skaisti
pārāk daudz dzīves apkārt un no iekšpuses
pārāk tālu viens no otra

aizdzert - labāk tā.
sekos mazāks posts

agri vīni dienās,
kad vienīgā izvēle
šodien

es cīnos

krupis

Latvietis ir smags.
Smagnējs.
nekustīgs kā akmens,
šķebinošs kā krupis, kas neviļus norīts
nekāpj ārā, neiet prom.

Paņem,
Nedod.
Atņem.
Negausīgi ņem, pretī nedodot.

Skatās dziļi -
Dziļāk, nekā atļauts.
Skatās kā seifā – no kura stūra vēl ir ko ņemt
Negausīgs bezkauņa.

Jau iepriekšēja atvainošanās
Nesaudzīgi

pārkāpumi

ātri atkāpjas
pārāk ātri

pēkšņi attālinās
pārāk tālu

tā ir bijis
laikam arī turpmāk būs

kautkas, kas smalks, nepieļauj elastību
tur robežas trauslas

kā pirmais ledus, kas jāizmēģina -
par katru cenu, kaut zināms, ka neizturēs

dažreiz tas nav iespējams
vienalga - likumīgi vai nē

ej un neej

Un raudot viņa iemiga
Grima dziļāk murgainā miegā
Redzēja mājas, kas vairs nav mājas
Sajūtu, kas citāda no gaidītās

Modās aizsedzot skatu
Vairījās redzēt īstenību
Cēlās un gāja
Paklupa un atkal piecēlās, jo stipra

Nemelošu - viņa sabruka
Tā vienmēr notiek
Ir uzceltas stipras sienas
Citi nezin, ka iekšā svilpo vējš

skābeklis

Es tevi neredzēju, lai arī skatījos
Abām acīm
Skaidru skatienu

Redzēju kā debesis deg, pat neskatoties
Ar trešo aci
Aplinkus

Visupirms debesis
Tad ieleja
Pēcāk pēdas

Kad pašam tiek klāt, izlocīties vairs nesanāk
Es ļaujos
Deg pēdas
Debesis un Zeme

teātris

Es atkāpos

Es kāpu atpakaļ tumsā
Dziļāk atpakaļ alā
Likās, it kā ieejas sienas tiektos viena otrai pretī
It kā tiektos sakļauties
Aizslēgties
Atstāt mani aiz durvīm, bet tomēr ieslēgtu

Es skrēju

Es paklupu
Pārrāvu pērļu kaklarotu
Nu zem kājām, visa pasaules godība

Es skrēju ātrāk, joprojām nenovēršoties
Ja mani nenogalinās, tad..

Ja nenogalinās, es nekā nebūšu mācījusies
Ja nenogalināšu, nespēšu nomainīt lomu

Noliegumi
Izslēdz viens otru
Atkal
Pelnīti?

smarža

skrienošā klusumā
mainot vides
meklējot smaržas
zinot un atceroties
apzinoties un baidoties

smaržo pēc grāmatām
gaisu sataustīt
ar smaržu piesūcināties
piesātināties

ir sajūtas, kuras pārdozēt nevar
un princips - labāk lai simtreiz pietrūkst, nekā vienreiz paliek pāri..
nepatīk man tas princips
principi ir ego radīti rāmji
zeltītas, bet tomēr restes

Sasveicinu tevi!