Un raudot viņa iemiga
Grima dziļāk murgainā miegā
Redzēja mājas, kas vairs nav mājas
Sajūtu, kas citāda no gaidītās
Modās aizsedzot skatu
Vairījās redzēt īstenību
Cēlās un gāja
Paklupa un atkal piecēlās, jo stipra
Nemelošu - viņa sabruka
Tā vienmēr notiek
Ir uzceltas stipras sienas
Citi nezin, ka iekšā svilpo vējš
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru