bomm

gandrīz kā atkarība.
jo vairāk par to runā, jo ciešāka piesaiste sanāk

vajadzētu pārstāt - nu, pārstāt runāt - savādāk esmu vāja
un vāja es nederu. nederu savā kastītē - kastītē, kuras dimensijas pati esmu salikusi un turu cieši jo cieši. gadījumā, lai rūpīgi celtā iedomu māja nesabrūk.

un te nu es ar pārlieku vaļsirdību uzticos. nē, to uzticību jau nepievils - pārliecība simtprocentīga. ar to vaļsirdību es savas iedomu mājas pamatus sašūpinu.

kā būt bez mājas?
es nebūšu bomzis - bez opreģeļonnova mesta žiķeļstva (bomž)
es būšu bez opreģeļonnova mesta mišļeņii (bomm)

man vajag māju, bet negribu, lai sienas spiež. nerunāt par to (kā tajā latvju filmā), bet saņemt cerēto

which way?

aizaugt dažādos virzienos, esot kopā.

priekšnoteikumi vienādi, un tomēr - virzieni atšķiras.
teksta uzdevums - pēc cik ilga laika būs par vēlu koriģēt augšanas virzienu, lai ceļi atkal aizietu paralēli?

jo kaut kā savādi, bet šķiet, ka vienā momentā tie stumbri aizaugs pārāk tālu viens no otra, un tad jau vairāk ar vienkāršu korekciju nepietiks.

kura no ceļa zīmēm vainojama? kurš no ceļiem vainojams?
un vai vispār kāds ir vainojams..
eksistenciāli, ne?

šeit un tur

Atgriezies tu vienmēr esi cits. Sakot savādāks, process kļūst iespējami atgriezenisks. Cits ir tas īstais vārds.
Un tam citam ir grūti iekāpt atpakaļ vecajās čībās, kas kaut kā jocīgi, bet tomēr spiež. Un apziņa, ka - gan jau ievalkāsies tās pašas čības - baigi grauž. jo varbūt ir laiks aizmest šīs čības un, piemēram, staigāt basām kājām. tad nebūs atkal jāpielāgojas, kad atgriezīsies. tad būs tikai jaunā forma, kas mainījusies, mainoties saturam.

tad nu laikam par tām basajām kājām gribētos glāzi pacelt!
vai krūzi.
vai sirdi pacelt un apsolīt, ka mainīšu čību formu, nevis pēdas. varbūt zaudēju kontekstu, bet doma palika.

cerībā,
Liene

ābols

Un es neņemšu to dāvanu,
Kas kā Raganas sniegtas sarkanais ābols iebaros manī latviskumu.

To latviskumu, ar kuru nelepojos.
To, kurš liek man būt zemākai par zāli.

Smagumu iepotēt, pakļautībā liekties, rociņas pazemībā sakļaut -
Neļaušos

Jo varbūt vēl ir iespēja
Un, ja tā ir, es to izmantošu

Neēdīšu, bet BŪŠU

[.]

Ja mums nesanāks, vienalga aplaudējiet!

Jo tomēr rūp, ko teiksiet.
Jo esam atkarīgi no spriedumiem.
Jo citādāk vairs nemākam, nevis nevaram.

Sanāca.
Aplausiem vieta atradās.
Šoreiz

ja nu

[...there`s enough for everyone, but i`m still waiting in line...]

Sajūta jocīga - kā ar ziemassvētku vecīti - zini, ka dāvanu pietiks visiem, bet, jo ilgāk stāvi rindā, jo nemierīgāka kļūsti, domājot "a, ja nu tomēr.."

ja nu tomēr par tevi aizmirsīs - pati ta` vislabāk savus kompleksus pārzini

šoreiz arī tā - a, ja nu tomēr. negribētos palikt.. bešā? negribētos palikt - vienīgajai

...

Mazā Parīze

Citā interpretācijā un ar savādāku pēctecību

Padomju berete

Ar Parīzes domām galvā

[visticamāk]

Oriģināls vai Pakaļdarinājums

Visu izšķir iekšējais autentiskums

Man ir

Jo līst jau visur vienādi