otrdiena, 2010. gada 5. oktobris

teātris

Es atkāpos

Es kāpu atpakaļ tumsā
Dziļāk atpakaļ alā
Likās, it kā ieejas sienas tiektos viena otrai pretī
It kā tiektos sakļauties
Aizslēgties
Atstāt mani aiz durvīm, bet tomēr ieslēgtu

Es skrēju

Es paklupu
Pārrāvu pērļu kaklarotu
Nu zem kājām, visa pasaules godība

Es skrēju ātrāk, joprojām nenovēršoties
Ja mani nenogalinās, tad..

Ja nenogalinās, es nekā nebūšu mācījusies
Ja nenogalināšu, nespēšu nomainīt lomu

Noliegumi
Izslēdz viens otru
Atkal
Pelnīti?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru